Plānošanas periods
2023-2027
Programmas tips
Platību maksājumi
Statuss
Kārta atvērta
Nozare
Augkopība
Atbalsta saņēmējs
Juridiska persona Privātpersona Zemnieku saimniecība
Iesniegšanas veids
Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS)
  • Pieteikšanās
    • 17.04.2024.-22.05.2024. (ar atbalsta apjoma samazinājumu līdz 17.06.2024.)
  • Labojumu iesniegšana:
    • līdz 17.06.2024.

Kopīgie atbalsta saņemšanas nosacījumi:

EKOSHĒMAS:

  1. Videi un klimatam labvelīga lauksaimniecības prakse - EKO1
  2. Ekoloģiski nozīmīgas platības - EKO2
  3. Augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācija (pamatkaļķošana) - EKO2.1
  4. Saudzējošā lauksaimniecības prakse - EKO4
  5. Slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojuma mazinošas lauksaimniecības prakse - EKO5
  6. Zālāju saglabāšanas veicināšana lopkopības saimniecībās - EKO6
  7. Agroekoloģijas prakse bioloģiskās saimniecībās - EKO7

 

Var pretendēt Konvencionālās vai daļēji bioloģiskās (visa platība nav sertificēta) saimniecības
Atbalsttiesīgie kultūraugi
  • graudaugi (t.sk. kukurūza), šķiedraugi, rapsis, ripsis, dārzeņi, zemenes, arbūzi un melones, kartupeļi, pākšaugi, garšaugi un ārstniecības augi
  • ilggadīgo stādījumu platības (izņemot īscirtmeta atvasāju platības)
Nosacījumi atbalsta saņemšanai

Aramzeme:

Ilggadīgie stādījumi:

  • nodrošināts augsnes segums no 15.11.2023. līdz 15.02.2024. visās EKO1 pieteikto ilggadīgo stādījumu rindstarpās

EKO1 jāpiesaka to ilggadīgo stādījumu platības, kurās prasība norādītajā periodā izpildīta

Kultūraugu dažadošanas prasība aramzemē EKO1

Viena no EKO1 prasībām ir kultūraugu dažādošanas prasība. Šīs prasības izpildei lauksaimniekam atkarībā no saimniecības aramzemes lieluma jāaudzē noteikts skaits atsevišķu kultūraugu, ievērojot to proporcijas (skat. zemāk tabulu). 
Atsevišķu un Latvijā izplatītāko kultūraugu saraksts ir atrodams MK noteikumu Nr.198 12. pielikumā. Kultūraugu dažādošanas prasības izpildei par vienu atsevišķu kultūraugu ir uzskatāmi:

  • atšķirīgas ģints kultūraugs, kas noteikts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā. Piemēram, mieži (Hordeum) un  kvieši (Triticum)
  • atšķirīgas kultūraugu sugas, kas pieder pie kādas no: 1) krustziežu (Brassicaceae), 2) nakteņu (Solanaceae), 3) ķirbju (Cucurbitaceae), 4) tauriņiežu (Leguminosae) vai 5) balandu (Chenopodiaceae) dzimtām. Piemēram, par diviem atsevišķiem kultūraugiem uzskatāmi kartupeļi un tomāti, jo tie abi pieder nakteņu dzimtai, bet katrs pieder atšķirīgai sugai. 
  • ziemāji un vasarāji. Tos uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Piemēram, ja saimniecībā audzē gan vasaras, gan ziemas kviešus, tad uzskatāms, ka saimniecībā tiek audzēti divi kultūraugi. 
  • papuve 
  • stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi (tīrsējā vai  maisījumos). Piemēram, tauriņzieži vai stiebrzāles sētas tīrsējā (t.sk. sēklas ieguvei). Ja audzē savstarpējos maisījumos un augsekā ir ne vairāk kā 5 gadus, tie uzskatāmi par aramzemē sētajiem zālājiem (k.k.720).

Jebkurš maisījums neatkarīgi no tajā iekļauto kultūraugu skaita ir uzskatāms par vienu atsevišķu kultūraugu.

 Kultūraugu proporcijas aramzemē kultūraugu dažādošanas prasības izpildei

Aramzemes platība Prasītais kultūraugu skaits aramzemē Galvenais kultūraugs* aramzeme 2 galvenie kultūraugi aramzemē 3 galvenie kultūraugi aramzemē
no 1 līdz 10 ha 2 ≤ 75% - -
no 10,01 līdz 30 ha 3 ≤ 65% ≤ 90% -
30,01 ha vai vairāk 4 ≤ 65% ≤ 90% ≤ 99%

* galvenais kultūraugs ir tas, kurš tiek audzēts vislielākajā platībā

Atkāpes no kultūraugu dažādošanas prasībām EKO1

1.atkāpe
Ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), prasību par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskata par izpildītu arī tad, ja tiek pārsniegts galvenajam kultūraugam noteiktais robežvērtības īpatsvars, t.i., galvenais kultūraugs var pārsniegt:

  • 75% no aramzemes, kad saimniecībā jānodrošina 2 kultūraugi;
  • 65% no aramzemes, kad saimniecībā jānodrošina 3 vai attiecīgi 4 kultūraugi. 

Pārējo kultūraugu robežas nevar pārsniegt, t.i., attiecīgajos gadījumos divu galveno kultūraugu platība nedrīkst pārsniegt 90% un trīs galveno kultūraugu platība nedrīkst pārsniegt 99%.

2.atkāpe
Ja vismaz 80 % no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētos zālājus, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soja un dārza pupiņas) vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos, tad uzskatāms, ka prasība par kultūraugu dažādošanu  ir izpildīta. 

EKO1 augsnes seguma prasība periodā no 15.11.2023. līdz 15.02.2024.

Piesakoties EKO1, augsnes segums ziemas periodā jābūt gan saimniecības aramzemē, gan ilggadīgo stādījumu rindstarpās. 
Augsnes segumu var nodrošināt ar sētiem vai stādītiem kultūraugiem, zālaugiem, saglabājot rugaini vai atstājot neapstrādātas platības pēc kultūraugu novākšanas. 
Nosakot aramzemes platību, uz kuru attiecināma augsnes seguma prasība, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 2023.gada 1.septembra un kura pēc ražas novākšanas ir aparta jeb apstrādāta un atstāta bez augu seguma.

EKO1 augsnes seguma prasība ilggadīgo stādījumu rindstarpās 

EKO1 var saņemt par tām ilggadīgo stādījumu platībām (izņemot īscirtmeta atvasāju platības), kuru rindstarpās periodā no 15.11.2023. līdz 15.02.2024. bija nodrošināts augsnes segums.
 

Kalkulators EKO1 atbalsta aprēķinam

 

Var pretendēt Konvencionālās un bioloģiskās saimniecības (gan daļēji, gan pilnībā sertificētas)
Atbalsttiesīgie kultūraugi Piešķir par aramzemi, kurā kārtējā gadā tiek audzēti:
  • nektāraugi
  • slāpekli piesaistoši kultūraugi
  • starpkultūras
  • zālāji pasējā
  • ierīkotas zaļmēslojuma augu papuves
Nektāraugi
  • facēlija, zilās kāpnītes, lavanda, malva, mārdadzis, izops, mātere, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, sējas koriandrs, raudene un tādi kultivēti nektāraugi kā ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe
    • tīrsējā vai maisījumos
    • pēc ziedēšanas tie jānopļauj un jānovāc vai jāsasmalcina
Slāpekli piesaistoši kultūraugi
  • lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete
    • tīrsējā vai
    • savstarpējos maisījumos
  • maisījumi, kur slāpekli piesaistošie kultūraugi ir vairāk nekā 50%
    • slāpekli piesaistošie kultūraugi maisījumā ar stiebrzālēm
    • graudaugi maisījumā ar vīķiem
Zaļmēslojuma augu papuves
  • maisījumā sēti vismaz divi zaļmēslojuma augi, no kuriem viens ir: lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete, lauka pupas vai zirņi
  • sēts divu kultūraugu maisījums nozīmē – mazākumā esošā kultūrauga augu skaits ir vismaz 5 uz 1 m2
  • platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai
  • papuves platība nepārsniedz 10% no saimniecības aramzemes platības

Starpkultūras

  • maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi – vasaras rapsis, vasaras ripsis, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauka pupas, zirņi vai lopbarības redīsi, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, vasaras un ziemas mieži
  • maisījums jāiesēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.septembrim
  • sējumu jāsaglabā vismaz līdz kārtējā gada 31.oktobrim
  • platību neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai
  • Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs
  • sēts divu kultūraugu maisījums nozīmē – mazākumā esošā kultūrauga augu skaits ir vismaz 5 uz 1m2

EPS Ģeotelpiskajā iesniegumā pašu starpkultūru kā kultūraugu nedeklarē, bet piemēram, auzu laukam, kurā pēc tam tiks sēta starpkultūra, EPS ir jānorāda atzīme (jāieliek ķeksis) par starpkultūras sēšanu pēc graudaugu novākšanas.

Zālāji pasējā
  • zem labības (t.sk. ziemājiem) vai pākšaugu virsauga tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētas:
    • stiebrzāles – daudzziedu viengadīgā airene, daudzziedu airene (itāļu airene), ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, raupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga
    • tauriņzieži – tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete
Aizliegums lietot ķīmiskos AAL
  • nektāraugiem visu kalendāra gadu
  • slāpekli piesaistošiem kultūraugiem visu kalendāro gadu
  • zaļmēslojuma augu papuvēs līdz brīdim, kad augsnē tiek iestrādāts vai pievelts zaļmēslojums pirms tiešās sējas vai joslu apstrādes
  • starpkultūrām to audzēšanas laikā
  • zālāju pasējā no virsauga novākšanas līdz kalendārā gada beigām

LLVS 8.1 prasības izpilde 2024. gadā

* 4 % no aramzemes atvēlēt ar ražošanu nesaistītām platībām vai ainavas elementiem

LLVS 8.1 prasības* izpildi 2024. gadā var nodrošināt arī audzējot slāpekli piesaistošos kultūraugus vai starpkultūras. EKO2 maksājumu nepiešķir par to platību, ar kuru izpilda LLVS 8.1 prasības 4 %.

Piemēram, ja atbalsta pretendents piesakās EKO2 un EPS Ģeotelpiskajā iesniegumā pie āboliņa lauka veic atzīmi (ieliks ķeksi), lai to ņem vērā LLVS 8.1 izpildei, tad EKO2 nevarēs saņemt par to āboliņa lauka platību, ar kuru izpilda LLVS 8.1 prasības 4 %, bet par pārējo āboliņa lauka platību varēs saņemt  EKO2.

Ja starpkultūru sēj un saglabā citā laikposmā nekā norādīts augstāk tabulā pie “Starpkultūras”, lauksaimnieks lauku vēsturē norāda starpkultūru sējas datumu un divus mēnešus pēc starpkultūru sējas, izmantojot LAD mobilo lietotni, uzņem un nosūta LAD ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, kuros redzams lauks ar starpkultūru pirms tālākas zemes apstrādes. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem izmantojot citu lietotni vai ierīci un tie nav iesniegti LAD, tie jāuzglabā paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz 3 gadus.

 

 

Atbalsts par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju (pamatkaļķošanu) Laukam veikta pamatkaļķošana vienu reizi no 2023. līdz 2027.gadam:
  • tā veikta pirmssējas apstrādes laikā
  • laukā pēc pamatkaļķošanas audzē pākšaugus vai EKO2 atbalsttiesīgos kultūraugus - nektāraugus, slāpekli piesaistošus kultūraugus, starpkultūras, zālājus pasējā vai ierīko zaļmēslojuma augu papuves 
Augšņu analīzes
  • dati par augsnes reakciju (pH) ir pamatoti ar augšņu agroķīmisko izpēti, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem vai augsnes paraugu analīzēm, kas veiktas augšņu jomā akriditētajās ES laboratorijās
  • ja iespējams – nodrošina katra parauga rezultātu piesaistīšanu globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) koordinātām
  • derīgas ir augšņu analīzes, kas nav vecākas par 7 gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās – nav vecākas par 5 gadiem
Augsnes reakcija pH Uz atbalstu var pretendēt par konkrētu lauku, kurā saskaņā ar veiktajām augšņu analīzēm augsnes reakcija pH:
  • smilts augsnēs ir zemāka par 5,5
  • mālsmilts augsnēs zemāka par 5,8
  • smilšmāla augsnēs zemāka par 6,3
  • mālainās augsnēs zemāka par 6,5
Izmantotā kalcija karbonāta (CaCO3) deva (t/ha)
  • kārtējā vai iepriekšējā gadā pirms ziemāju sējas deva nav mazāka par ieteikto saskaņā ar augsnes agroķīmisko izpēti vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem vai augsnes paraugu analīzēm
  • ja dokumentos norādītā vai pēc Tīrumu, pļavu un ganību augšņu kaļķošanas normatīviem aprēķinātā (TM MKN 17.1 pielikums) pamatkaļķošanas deva ir lielāka nekā 6 t/ha CaCO3, pirmssējas apstrādes laikā vienā reizē izmantotajai CaCO3 devai jābūt vismaz 6 t/ha
Informācijas sniegšana

pēc pamatkaļķošanas lauksaimniekam līdz 2024. gada 5. novembrim par katru atbalstam pieteikto lauku elektroniski jāiesniedz informācija LAD, izmantojot veidlapu (skat. paraugu EPS) vai augšupielādējot VAAD uzturētajās informācijas sistēmās, par:

  • iegādāto materiālu (nosaukums, daudzums)
  • iestrādes datumu un izmantotā materiāla devu fiziskajās vienībās
  • lauka numuru un platību (ha), kurā materiāls ir iestrādāts
  • pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numuru un nosaukumu, ja izmantots pakalpojums
  • agroķīmisko pakalpojumu sniedzēja datiem un augsnes paraugu analīžu rezultātiem, ja tie nav pieejami VAAD. Dati LAD vai VAAD iesniedzami vienu reizi augsnes analīžu datu derīguma termiņa laikā
  • aprēķināto kalcija karbonāta (CaCO3) devu (t/ha) saskaņā ar Tīrumu, pļavu un ganību augšņu kaļķošanas normatīviem aprēķinātā  (TM MKN 17.1 pielikums)
Pamatkaļķošanas materiāls
  • iegādes brīdi ir bijis iekļauts VAAD Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā
Var pretendēt Visas saimniecības - gan konvencionālās, gan bioloģiskās
Atbalsts par izmantoto augsnes pirmssējas apstrādes veidu Atbalsta pretendents LAD EPS norāda attiecīgo katram laukam izmantoto apstrādes veidu:

1. minimālā augsnes apstrāde vai

2. augsnes joslu apstrāde vai

3. tiešā sēja

Atbalsttiesīgie kultūraugi Atbalstu piešķir par aramzemes platību, kurā, izmantojot kādu no augsnes pirmssējas apstrādes veidiem, kārtējā gadā tiek audzēti: 
  • graudaugi, eļļas augi, šķiedraugi, nektāraugi, pākšaugi sēti tīrsējā vai maisījumā ar labību
  • tauriņzieži sēti tīrsējā vai maisījumā ar stiebrzālēm, ja pirmajā sējuma izveides gadā tauriņzieži veido vairāk kā 50%
Pirmssējas apstrāde
  • apstrāde no iepriekšējā kultūrauga novākšanas brīža līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējas brīdim
  • uzskatāms, ka pirmssējas apstrādes laiks ir no iepriekšējā gada 15.jūlija līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējai, ja iepriekšējā gadā ir deklarēta papuve vai zālājs
1. Minimālā augsnes apstrāde (min till) augsnes virskārtas sekla apstrāde ne dziļāk par 15 cm, izmantojot kultivatoru, disku vai frēzi
2. Augsnes joslu apstrāde (strip till) augsnes joslu apstrāde līdz 5 cm platumā sēklas sēšanai, starp rindstarpām atstājot vismaz 10 cm platu joslu, kurā augsni mehāniski neapstrādā un saglabā augu atliekas vai rugaini
3. Tiešā sēja (no till) kārtējā gadā pēc iepriekšējā kultūrauga novākšanas augsni neapstrādā un near, bet sēj tieši rugainē
Ģeomarķēts fotoattēls ar laika un vietas atzīmi – augsnes minimālās apstrādes pierādīšanai  lauksaimniekam, izmantojot LAD mobilo lietotni, jāuzņem un jānosūta LAD ģeomarķēti fotoattēli ar laika un vietas atzīmi, lai pierādītu minimālu augsnes apstrādes faktu par vismaz 90 % no EKO4 pieteiktajiem laukiem. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem izmantojot citu lietotni vai ierīci un tos neiesniedz LAD, tie ir uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz 3 gadus. 
Herbicīdu lietošana
  • pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam
  • ne vairāk kā 2 reizes Ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšanas gadā no 1.janvāra līdz ražas novākšanai
Informācijas uzskaite un sniegšana
  • lauksaimniekam paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā jāuzskaita aktuālā informācija par:
    • ražas novākšanas notikuma datumu
    • herbicīdu lietošanu, norādot iegādātā un izlietotā herbicīda nosaukumu, daudzumu un devu (kg vai litri uz hektāru)
    • herbicīdu izsmidzināšanas datumu un apstrādāto platību 
  • līdz 2024. gada 5. novembrim lauksaimniekam elektroniski jāiesniedz iepriekš norādītā informācija LAD, izmantojot veidlapu (skat. paraugu EPS), vai augšupielādējot VAAD uzturētajās informācijas sistēmā 

 

Var pretendēt Visas saimniecības (gan konvencionālās, gan bioloģiskās)
Atbalsts par veiktajām metodēm
  1. tieša šķidrā organiskā mēslojuma (šķidrmēsli, virca, digestāts) izkliede un iestrāde, ar lentveida izkliedētāju vai inžekcijas metodi
  2. minerālmēslu precīzā izkliede
  3. augu aizsardzības līdzekļu precīzā izsmidzināšana
Atbalsts par LIZ platība, kurai ir augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti
Augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti
  • nav vecāki par 7 gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās nav vecāki par 5 gadiem
  • analīzes ir veiktas augšņu jomā akreditētā ES laboratorijā līdz kārtējā gada 30. jūnijam
  • agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati, augsnes paraugu analīžu rezultāti un testēšanas pārskatu kopijas lauksaimniekam jāiesniedz VAAD līdz 5. novembrim, ja analīzes nav veiktas VAAD
Prakses veikšanas laiks laikposmā no priekšauga ražas novākšanas vai iestrādes augsnē līdz atbalstam pieteiktā kultūrauga ražas novākšanai
Atbalsttiesīgie kultūraugi skat. MK noteikumu Nr.198 1.pielikumu
Nosacījumi, veicot tiešu šķidrā organiskā mēslojuma (šķidrmēsli, virca, digestāts) izkliedi
  • izveido mēslošanas plānu
  • mēslojuma iestrāde notiek saskaņā ar mēslošanas plānu
  • izmanto lentveida izkliedētāju vai inžekcijas metodi
  • organiskais mēslojums jāiestrādā vismaz 10 t/ha
Nosacījumi, veicot minerālmēslu precīzo izkliedi
  • izveido mēslošanas plānu
  • mēslojuma iestrāde notiek saskaņā ar mēslošanas plānu
  • izmanto minerālmēslu izkliedētāju vai izsmidzinātāju, kam ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, lai nodrošinātu mēslošanas zonu nepārklāšanos
  • traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kam ir GPS uztvērējs, kā arī sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkcija precīzai mēslojuma iestrādei
  • iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas saistītas ar minerālmēslu krājumu izmaiņām
Nosacījumi, veicot augu aizsardzības līdzekļu precīzo izsmidzināšanu
  • izmanto sertificētu AAL lietošanas iekārtu, kurai ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, lai nodrošinātu apstrādātu zonu nepārklāšanos
  • nodrošina apstrādāto zonu nepārklāšanos
  • traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kam ir GPS uztvērējs, kā arī sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkcija precīzai AAL lietošanai
  • lieto AAL atbilstoši marķējumā norādītajiem nosacījumiem
  • plāno AAL lietošanu un to pamato
  • uzskaita informāciju par darbībām, kas saistītas ar AAL krājumu izmaiņām
  • augšupielādē GPS datus VAAD uzturētajā informācijas sistēmā vai, izmantojot LAD mobilo lietotni, ir uzņemti ģeomarķēti fotoattēli ar traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrānu (kurā fiksēta lauka robeža, par veikto precīzo augu aizsardzības līdzekļu apstrādi (izsmidzināšanu) katrā laukā), par vismaz 10 % no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauki
  • GPS datus vai ģeomarķētus fotoattēlus lauksaimnieks uzglabā paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz 3 gadus, ja tie nav iesniegti VAAD vai LAD līdz 5. novembrim
AAL lietošanas pamatošana
  • laukā konstatē kaitīgo organismu parādīšanos, veicot uzraudzību un regulāras pārbaudes
  • VAAD tīmekļvietnes vispārējo brīdinājuma sistēmā publicēta informācija par kaitīgā organisma parādīšanos un prognoze par tā attīstību
  • ņem vērā VAAD tīmekļvietnē publicētos sliekšņus attiecībā uz kaitēkļu un slimību kaitīgumu
  • laika apstākļu prognozes liecina par nelabvēlīgu laikapstākļu iestāšanos, kas var veicināt kaitīgo organismu savairošanos vai izplatību
  • VAAD tīmekļvietnes laukaugu slimību ierobežošanas lēmumu atbalsta sistēmā publicēts brīdinājums par iespējamo slimību attīstību
AAL krājumu izmaiņas 
  • lauksaimniekam paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā līdz 2024.gada  22.maijam, 30.jūnijam, 31.augustam un 5.novembrim  jāuzskaita informācija par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim saistībā ar iegādātajiem, izlietotajiem un krājumā esošajiem augu aizsardzības līdzekļiem
  • norāda AAL nosaukumu, devu, AAL lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju (ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks)
  • iepriekš norādīto informāciju iesniedz VAAD līdz 5. novembrim
Mēslošanas plāns
  • izveido līdz 2024.gada 30.jūnijam lauksaimnieka paša izvēlētā elektroniskā sistēmā. Mēslošanas plānā jānosaka saimniecībai nepieciešamais slāpekļa daudzums, kuru aprēķinot netiek pārsniegts MK noteikumu Nr.198 18. pielikumā noteiktais maksimālais slāpekļa apjoms katram attiecīgajam kultūraugam
  • ja ārkārtas apstākļu dēļ platību nepieciešams pārsēt ar citu kultūraugu, par attiecīgo lauku sagatavojams jauns mēslošanas plāns 15 dienu laikā pēc kultūrauga pārsēšanas 
Pamatmēslojuma un papildmēslojuma iestrāde notiek saskaņā ar mēslošanas plānu, nodrošinot, ka izmantotais slāpekļa daudzums nepārsniedz mēslošanas plānā aprēķināto slāpekļa vajadzības apjomu saimniecībai vai laukiem, kuros kultūraugiem lietots slāpekli saturošs mēslošanas līdzeklis 
Šķidrā organiskā mēslojuma un minerālmēslu lietošanas aktuālā informācija 
  • lauksaimniekam paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā jāievada aktuālā informācija līdz 2024. gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim par ražas novākšanas datumu, un darbībām ar šķidro organisko mēslojumu un minerālmēsliem, kas satur vismaz slāpekļa savienojumus, un kas veiktas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim, norādot iegādātā, pārdotā, izlietotā un krājumā esošā mēslojuma daudzumu, mēslojuma iestrādes datumu, devu, šķidrā organiskā mēslojuma vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu un informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks
  • informācija par slāpekļa vajadzības apjomu saimniecībai un informāciju par veiktajām darbībām ar šķidro organisko mēslojumu un minerālmēsliem (skat. iepriekšējā punktā) jāiesniedz VAAD līdz 5. novembrim
    augšupielādē GPS datus VAAD uzturētajā informācijas sistēmā vai, izmantojot LAD mobilo lietotni, ir uzņemti ģeomarķēti fotoattēli ar traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrānu (kurā fiksēta lauka robeža, par veikto precīzo minerālmēslu izkliedes reizi katrā laukā), par vismaz 10 % no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauki
  • GPS datus vai ģeomarķētus fotoattēlus lauksaimnieks uzglabā paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz 3 gadus, ja tie nav iesniegti VAAD vai LAD līdz 5. novembrim 

 

 

Var pretendēt

Visas saimniecības - gan konvencionālās, gan bioloģiskās
Atbalsttiesīgie kultūraugi
  • ilggadīgie zālāji (k.k. 710), izņemot ES nozīmes zālāju biotopus un putnu dzīvotnes (ilggadīgie zālāji LLVS 9 ietvaros), un aramzemē sētie zālāji (k.k.720)
  • stiebrzāļu platības sēklas iegūšanai 
Atbalsta saistības

Piesakoties EKO6, lauksaimnieks uzņemas 2 gadu saistības, kuru laikā:

  • apņemas neveikt pieteiktā zālāja platības (lauka) aparšanu, lobīšanu (diskošanu), irdināšanu 2 gadus pēc kārtas
  • apņemas saistību laikā katru gadu iesniegt Ģeotelpisko iesniegumu par attiecīgo platību

Divi gadi sākas pirmā gada 1. janvārī (t.i., zālājam ir jābūt iesētam jau iepriekšējā gadā) un beidzas otrā gada 31.decembrī. Piemēram, 2023. gadā EKO6 pieteiktajām platībām tas ir no 01.01.2023. līdz 31.12.2024., bet, ja pirmo reizi piesakās 2024. gadā, tad no 01.01.2024. līdz 31.12.2025.

Saistību periodā EKO6 pieteiktās platības (lauka) atrašanās vietu mainīt nedrīkst!

Augsnes virskārtas saglabāšana nozīmē – nedrīkst veikt apstrādi, kuras rezultātā virskārta tiek uzirdināta. 

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Atbalstu piešķir:

  • par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, kurā ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ir nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz: 
    • 0,4 LielV/ha (t.sk. bites) 
    • 0,3 LielV/ha  JAL saņēmēji vai, ja blīvumu nodrošina ar aitu, kazu vai briežu sugas dzīvniekiem 
  • par stiebrzāļu platību, ko izmanto sēklas iegūšanai, ja tā kārtējā gadā ir pieteikta VAAD lauku apskatei un apskatē lauks atzīts par atbilstošu sēklaudzēšanas prasībām
  • ja izpilda uzņemtās saistības
Ja pārtrauc saistības 

Ja lauksaimnieks neturpina uzņemtās saistības otrajā gadā, jāatmaksā saņemtais EKO6 par to platības daļu, par ko ir pārtrauktas saistības.

Ja lauksaimnieks saistību periodā visu savu saimniecību vai tikai lauksaimniecības zemi, vai tās daļu nodod citai personai, tad tā to pārņem vienlaikus ar attiecīgajām saistībām un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pārņemšanas par to informē LAD.
 
Ja saistību pārņēmējs izbeidz saistības, tad saistību nodevējs atmaksā saņemto atbalstu par to platības daļu, par ko pārtrauktas saistības.

Ja saistību platība samazinās vai palielinās

Uzskatāms, ka saistību platība nemainās, ja saistību periodā saistību platība neatšķiras vairāk kā par 10%, bet ne vairāk kā 0,3 ha no pirmajā saistību gadā apstiprinātās saistību platības.

 Ja saistību platība kārtējā gadā salīdzinājumā ar gadu, kad atbalsta pretendents ir uzņēmies saistības, ir palielināta, lauksaimnieks jauno platību (lauku) deklarē atsevišķi un par to uzsāk jaunu saistību periodu.

Rīcība mežacūku postījumu gadījumā Platību ir atļauts nolīdzināt un pārsēt ar zālāju, neuzirdinot bojāto augsnes virskārtu

 

 

Var pretendēt Bioloģiskās saimniecības, ja visas platības sertificētas
Atbalsttiesīgi kultūraugi

EKO7 var saņemt par visiem saimniecībā audzētajiem kultūraugiem (izņemot īscirtmeta atvasāju platības). 

Par ilggadīgo zālāju (k.k.710)  un aramzemē sēto zālāju (k.k.720) platībām EKO7 var saņemt, ja nodrošina dzīvnieku vidējo blīvumu ganību sezonā kārtējā gadā no 15.maija līdz 15.septembrim vismaz:

  • 0,4 LielV/ha (t.sk. arī bites)
  • 0,3 LielV/ha JAL saņēmēju saimniecībās vai, ja blīvumu nodrošina ar aitu, kazu vai briežu sugas dzīvniekiem 

Atkāpe no prasības! Dzīvnieku blīvums netiek prasīts ES nozīmes zālāju biotopiem vai putnu dzīvotnēm, kā arī zālājiem, ko izmanto savvaļas augu vākšanai (līdz 20 ha)

Nosacījumi atbalsta saņemšanai

Aramzeme:

Ilggadīgie stādījumi:

  • nodrošināts augsnes segums no 15.11.2023. līdz 15.02.2024. visās EKO7 pieteikto ilggadīgo stādījumu rindstarpās

EKO7 jāpiesaka to ilggadīgo stādījumu platības, kurās prasība norādītajā periodā izpildīta

Kultūraugu dažādošanas prasība aramzemē EKO7 

Viena no EKO7 prasībām ir kultūraugu dažādošanas prasība. Šīs prasības izpildei lauksaimniekam atkarībā no saimniecības aramzemes lieluma jāaudzē noteikts skaits atsevišķu kultūraugu, ievērojot to proporcijas (skat. zemāk tabulu). 
Atsevišķu un Latvijā izplatītāko kultūraugu saraksts ir atrodams MK noteikumu Nr.198 12. pielikumā. Kultūraugu dažādošanas prasības izpildei par vienu atsevišķu kultūraugu ir uzskatāmi:

  • atšķirīgas ģints kultūraugs, kas noteikts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā. Piemēram, mieži (Hordeum) un  kvieši (Triticum)
  • atšķirīgas kultūraugu sugas, kas pieder pie kādas no: 1) krustziežu (Brassicaceae), 2) nakteņu (Solanaceae), 3) ķirbju (Cucurbitaceae), 4) tauriņiežu (Leguminosae) vai 5) balandu (Chenopodiaceae) dzimtām. Piemēram, par diviem atsevišķiem kultūraugiem uzskatāmi kartupeļi un tomāti, jo tie abi pieder nakteņu dzimtai, bet katrs pieder atšķirīgai sugai. 
  • ziemāji un vasarāji. Tos uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Piemēram, ja saimniecībā audzē gan vasaras, gan ziemas kviešus, tad uzskatāms, ka saimniecībā tiek audzēti divi kultūraugi. 
  • papuve 
  • stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi (tīrsējā vai  maisījumos). Piemēram, tauriņzieži vai stiebrzāles sētas tīrsējā (t.sk. sēklas ieguvei). Ja audzē savstarpējos maisījumos un augsekā ir ne vairāk kā 5 gadus, tie uzskatāmi par aramzemē sētajiem zālājiem (k.k.720).

Jebkurš maisījums neatkarīgi no tajā iekļauto kultūraugu skaita ir uzskatāms par vienu atsevišķu kultūraugu. 

Kultūraugu proporcijas aramzemē kultūraugu dažādošanas prasības izpildei

Aramzemes platība Prasītais kultūraugu skaits aramzeme

Galvenais kultūraugs* aramzemē

2 galvenie kultūraugi aramzemē 3 galvenie kultūraugi aramzemē
no 1 līdz 10 ha 2 ≤75% - -
no 10,01 līdz 30 ha 3 ≤65% ≤90% -
30,01 ha vai vairāk 4 ≤65% ≤90% ≤99%

* galvenais kultūraugs ir tas, kurš tiek audzēts vislielākajā platībā

Atkāpes no kultūraugu dažādošanas prasībām EKO7

1.atkāpe
Ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), prasību par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskata par izpildītu arī tad, ja tiek pārsniegts galvenajam kultūraugam noteiktais robežvērtības īpatsvars, t.i., galvenais kultūraugs var pārsniegt:

  • 75% no aramzemes, kad saimniecībā jānodrošina 2 kultūraugi;
  • 65% no aramzemes, kad saimniecībā jānodrošina 3 vai attiecīgi 4 kultūraugi. 

Pārējo kultūraugu robežas nevar pārsniegt, t.i., attiecīgajos gadījumos divu galveno kultūraugu platība nedrīkst pārsniegt 90% un trīs galveno kultūraugu platība nedrīkst pārsniegt 99%.

2.atkāpe
Ja vismaz 80 % no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētos zālājus, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soja un dārza pupiņas) vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos, tad uzskatāms, ka prasība par kultūraugu dažādošanu  ir izpildīta. 

EKO7 augsnes seguma prasība periodā no 15.11.2023. līdz 15.02.2024.

Piesakoties EKO7, augsnes segums ziemas periodā ir jānodrošina gan saimniecības aramzemē, gan ilggadīgo stādījumu rindstarpās. 
Augsnes segumu var nodrošināt ar sētiem vai stādītiem kultūraugiem, zālaugiem, saglabājot rugaini vai atstājot neapstrādātas platības pēc kultūraugu novākšanas. 
Nosakot aramzemes platību, uz kuru attiecināma augsnes seguma prasība, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 2023.gada 1.septembra un kura pēc ražas novākšanas ir aparta jeb apstrādāta un atstāta bez augu seguma.

EKO7 augsnes seguma prasība ilggadīgo stādījumu rindstarpās 

EKO7 var saņemt par tām ilggadīgo stādījumu platībām (izņemot īscirtmeta atvasāju platības), kuru rindstarpās periodā no 15.11.2023. līdz 15.02.2024. bija nodrošināts augsnes segums.

Ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšana:

Lai pieteiktos Ekoshēmu maksājumiem, atbalsta pretendentam LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) līdz 22.05.2024. (vai līdz 17.06.2024. ar atbalsta apjoma samazinājumu 1% apmērā par katru nokavēto darba dienu) jāiesniedz Ģeotelpiskais iesniegums, kur:

  • jānokopē iepriekšējā gada izskatītais vai jāizveido jauns Ģeotepiskais iesniegums,
  • jāiezīmē lauki kartē (iezīmētā platība automātiski tiks nolasīta un uzskatīta par deklarēto platību) un
  • jāievada lauku dati (kultūraugs, atbalsta veids).

Nepieciešamības gadījumā:

  • pievieno ainavas elementus aramzemes laukiem;
  • iesniedz papildu informāciju un dokumentus.

Par Ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšanas datumu tiks uzskatīts tā iesniegšanas datums EPS.

Labojumu iesniegšana

  • līdz 17.jūnijam:
    • piesakot jaunus atbalsta veidus (ar attiecīgu samazinājumu)
    • pievienojot jaunas platības
    • precizējot pieprasīto informāciju par laukiem
  • pēc 17.jūnija:
    • jāsazinās ar LAD
    • nepalielinot atbalstu apmēru (t.i., nedrīkstēs pieteikt papildu platības vai jaunus atbalsta veidus)

Iesnieguma atsaukšana

  • pilnībā vai daļēji jebkurā brīdī līdz dienai, kamēr LAD nav: 
    • informējis par neatbilstībām Ģeotelpiskajā iesniegumā vai papildu dokumentos vai
    • paziņojis par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, vai
    • pārbaudē uz vietas konstatējis neatbilstības