Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā un Eiropas dienu 9. maijā, Lauku atbalsta dienests ar lepnumu atskatās uz savu klientu paveikto.
Dienesta 25 gadu darbības laikā ir sniegts atbalsts lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, zivsaimniekiem un lauku uzņēmējiem, ar Eiropas Savienības fondu un valsts atbalstu dienesta klientiem ir bijusi īstenot tūkstošiem projektu visā Latvijā, sakopt zemi, modernizēt zivsaimniecības un lauksaimniecības nozari.
Ar gandarījumu var secināt, ka mūsu nacionālie produkti iegūst pelnītu atpazīstamību Eiropas līmenī. Lepojamies ar Rucavas balto sviestu, ar Carnikavas nēģiem, Sklandrausi, Salināto rudzu maizi un Jāņu sieru – tās nav tikai garšas vērtības, tās ir mantojums, kas tiek cienīts arī Eiropā.
Liela nozīme reģionu attīstībā ir bijusi arī Vietējo Rīcības grupu atbalstītajiem LEADER projektiem – šo 25 gadu laikā īstenoti jau 9160 projekti. Tajos daudzviet iegādāti nacionālie tautastērpi, atjaunotas vietējās kultūras telpas, saglabātas amatniecības prasmes un radītas jaunas darba vietas. Šie projekti iedrošina vietējos iedzīvotājus lepoties ar savu identitāti un aktīvi iesaistīties kopienas dzīvē.
Kā daži no spilgtākajiem piemēriem minami šādi projekti: veikta Burtnieku centra pludmales labiekārtošana, rekonstruēts Zilākalna ūdenstornis un izgaismota Ventas rumba, radot pievilcīgāku un drošāku vidi iedzīvotājiem un viesiem. Tāpat īstenota pastaigu taku un publiski pieejamu teritoriju labiekārtošana, tostarp parku un saietu namu uzlabošana, rotaļu laukumu ierīkošana, kā arī suņu pastaigu un apmācību laukuma izveide. Biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti” atjaunojusi radošās darbnīcas “Austuve” telpas, lai saglabātu un popularizētu suitu tradicionālās prasmes. Biedrība “Motoklubs Ape” projekta “Mazās pilsētas – Lielais sports!” būtiski uzlabojusi Apes mototrases infrastruktūru, nodrošinot vidi moto un velo sporta tradīciju turpināšanai. Sakrālā mantojuma saglabāšanai Krāslavas evaņģēliski luteriskā draudze īstenojusi projektu “Krāslavas kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošana”, kura rezultātā uzbūvēts baznīcas tornis, stiprinot kultūrvēsturisko identitāti. Tāpat realizēti projekti, kas veltīti latviešu tautastērpu iegādei un saglabāšanai: Engures vidējās paaudzes deju kolektīvam “Jadals” iegādāti Madonas novada tautastērpi, Valkas novada bērnu un jauniešu deju kolektīvi “Vainadziņš” un “Vendīgs” saņēmuši Vidzemes novada tautastērpu komplektus, Valmieras novada deju kolektīvam “Mūri” papildināts Latgales tērpu komplekts, bet Strenču Kultūras centra kolektīvam “Gaujmalieši” iegādāti jauni tautastērpi, tādējādi veicinot latviešu kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.
Šie ir tikai daži piemēri, kas apliecina LEADER pieeju kā efektīvu instrumentu vietējo kopienu attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai.
Latvijas vietējās saglabājamās dzīvnieku šķirnes – Latvijas brūnās un zilās govis, Latvijas vietējās kazas, Latvijas Tumšgalves aitas, kā arī Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgi un ardenes šķirnes zirgi – ir ne tikai mūsu bioloģiskās daudzveidības bagātība, bet arī dzīva ainavas daļa, kas izdaiļo plašos Latvijas laukus un iemieso senas saimniekošanas tradīcijas. Par šiem dzīvniekiem var saņemt valsts atbalsta maksājumus, lai saimnieki turpinātu kopt un saglabāt šīs šķirnes dzīvniekus.
Lauku atbalsta dienests ar cieņu turpina savu darbu, atbalstot Latvijas lauksaimniekus, mežsaimniekus, zivsaimniekus un lauku uzņēmējus.