Klimata pārmaiņu ietekmē arvien biežāk piedzīvojam intensīvas lietavas, vētras un paaugstinātu plūdu risku. Šādos apstākļos droša un labi uzturēta meliorācijas infrastruktūra ir būtiska, lai pasargātu iedzīvotājus, īpašumus, lauksaimniecības zemes un citus nozīmīgus infrastruktūras objektus.
Lai stiprinātu Latvijas gatavību plūdu riskiem, ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu īstenoti valsts meliorācijas sistēmu atjaunošanas un pārbūves projekti. Projektus ar LAD piešķirto Atveseļošanas fonda finansējumu īstenoja VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ).
2026. gada augustā ZMNĪ pabeidza Atveseļošanas fonda finansētos pretplūdu infrastruktūras atjaunošanas un pārbūves projektus. To īstenošanā ieguldīti 31,3 miljoni eiro, tostarp 26 miljoni eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un 5,3 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta.
Projektu laikā atjaunotas un pārbūvētas deviņas sūkņu stacijas, 12 aizsargdambji 66,3 kilometru kopgarumā, kanāls 11,3 kilometru garumā un valsts nozīmes ūdensnoteka 4,5 kilometru garumā.
Darbi veikti Dienvidkurzemes novada Nīcas un Otaņķu pagastos, Talsu novada Ķūļciema pagastā, Ventspils novada Ugāles pagastā, Mārupes novada Salas un Babītes pagastos, Ropažu novada Stopiņu pagastā, Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, Ogres novada Tīnūžu pagastā un Ogres pilsētā, Jēkabpils novada Salas pagastā, Rēzeknes novada Nagļu un Rikavas pagastos, Līvānu novada Rožupes pagastā, kā arī Madonas novada Ošupes un Barkavas pagastos.
Projektos iegādāti arī deviņi jaudīgi pārvietojamie sūkņi un astoņi ģeneratori. Visa tehnika ir uzstādīta uz piekabēm, lai nepieciešamības gadījumā to varētu operatīvi nogādāt plūdu apdraudētajās vietās. Tehnikas uzglabāšanas vietas atrodas visos Latvijas reģionos – Talsu, Dienvidkurzemes, Jelgavas, Ropažu, Preiļu, Valmieras un Madonas novadā, kā arī Rīgā un Ogrē.
“Šo projektu nozīmi nevar vērtēt tikai pēc atjaunoto dambju un ūdensnoteku garuma vai pārbūvēto sūkņu staciju skaita. Būtiskākais ieguvums ir drošāka vide iedzīvotājiem un iespēja plūdu apdraudējuma gadījumā rīkoties daudz ātrāk. Atveseļošanas fonda finansējums ļāva mērķtiecīgi atjaunot infrastruktūru vietās, kur tā ir īpaši nozīmīga, kā arī iegādāties tehniku operatīvai rīcībai ārkārtas situācijās,” uzsver VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Māris Muižnieks.
Jaunais aprīkojums nodrošina iespēju ātri reaģēt ārkārtas situācijās, savukārt ģeneratori ļauj turpināt sūkņu staciju darbību arī elektroapgādes traucējumu laikā. Iegādātās tehnikas nozīme praksē jau apliecinājās 2026. gada 22. un 23. augusta vētras laikā, kad tā tika izmantota paaugstināta plūdu riska apstākļos.
Veiktās investīcijas palīdzēs no plūdu draudiem pasargāt vairāk nekā 10 500 Latvijas lauku teritoriju iedzīvotāju un viņu īpašumus. Atjaunotā infrastruktūra vienlaikus palīdz aizsargāt tīrumus, mežus, autoceļus, elektrolīnijas un citus iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai nozīmīgus objektus.
Šie projekti uzskatāmi parāda, kā LAD administrētais Eiropas Savienības finansējums pārtop praktiskos un sabiedrībai nozīmīgos uzlabojumos. Atveseļošanas fonda ieguldījums ir stiprinājis valsts meliorācijas sistēmu noturību un Latvijas spēju ātrāk un drošāk reaģēt situācijās, kad laikapstākļi rada reālus plūdu draudus.