Ārkārtas situācija lauksaimniecībā 2026.gadā

1. Zālāju un tauriņziežu nopļaušana biškopībā un bioloģiskajā lauksaimniecībā Biškopībā un bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotos zālājus un tauriņziežu platības, kā arī zālāju biotopu platības, kuras pārmērīga mitruma dēļ nav iespējams nopļaut līdz 15. septembrim, var nopļaut vēlāk – tiklīdz laikapstākļi to ļauj. 2. Sēklaudzēšanai paredzēto zālāju un tauriņziežu ražas novākšana Ja sēklaudzēšanai paredzētajās zālāju un tauriņziežu platībās ražu nav iespējams novākt līdz 1. oktobrim, tad to var novākt vēlāk. 3. Saistītais ienākumu atbalsts par sēklas ražošanu (kartupeļu, labības, zālāju) un cietes kartupeļiem Ja atbalstam pieteiktajās platībās nav sasniegts noteiktais vidējais ražības rādītājs, tiek saglabātas tiesības uz attiecīgo saistīto ienākumu atbalstu. 4. Saistītais ienākumu atbalsts par dārzeņu platībām Ja atbalstam pieteiktajās dārzeņu platībās nav iespējams novākt ražu, tiek saglabātas tiesības uz saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņu platībām. 5. EKO 2 par pamatkaļķošanu Ja pamatkaļķošana ir veikta un attiecīgajā laukā bija paredzēts iesēt starpkultūru, bet laukā nav iespējams iebraukt ar tehniku un veikt sēju, tiesības uz atbalstu par pamatkaļķošanu tiek saglabātas. Savukārt EKO 2 atbalsts par starpkultūru par attiecīgo lauku ir jāatsauc. 6. Nektāraugu vēlāka nopļaušana vai smalcināšana Ja nektāraugu platību pēc ziedēšanas nav iespējams nopļaut vai sasmalcināt noteiktajā termiņā, to var izdarīt vēlāk, tiklīdz laikapstākļi to ļauj. 7. BDUZ (bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos) vēlāka nopļaušana Ja nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ BDUZ zālājus nav iespējams nopļaut, tos ieteicams nopļaut pavasarī, tiklīdz laikapstākļi to ļauj. Ja lauksaimniekiem, kuri pieteikušies atbalstam par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos (BDUZ), nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ zālājus nav iespējams nopļaut, tos ieteicams nopļaut pavasarī, tiklīdz laikapstākļi to ļauj.

1. Prasība zālājus noganīt vai nopļaut līdz 15. augustam paliek spēkā Ārkārtas situācijas dēļ noteiktie atbrīvojumi neattiecas uz prasību zālājus noganīt vai nopļaut līdz 15. augustam. Ja ārkārtas apstākļu dēļ zālāju platību nebija iespējams nopļaut līdz 15. augustam un par to ne vēlāk kā līdz 31. augustam tika informēts LAD, atbalsts tiks piešķirts. Ja LAD par ārkārtas apstākļiem netika informēts un zālājs līdz 15. augustam nebija noganīts vai nopļauts, atbalsts par šo platību netiks piešķirts. 2. EKO 2 atbalsts par starpkultūru platībām Ja platība ir pieteikta EKO 2 atbalstam par ekoloģiski nozīmīgām platībām – starpkultūrām –, bet konkrētajā laukā starpkultūru nebija iespējams iesēt līdz 15. septembrim, jāprecizē iesniegumā norādītā informācija, atsaucot attiecīgo lauku no EKO 2 atbalsta par starpkultūras platību. 3. Nezāļu ierobežošana papuvēs rudenī nav iespējama Ja nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ nezāļu ierobežošana papuvē rudenī vairs nav iespējama, papuves atbalsttiesīgums tiks vērtēts, ņemot vērā lauka faktisko stāvokli un to, vai nezāles ir bijušas ierobežotas vasarā. Ja laukā konstatējamas lielas nezāles ar jau nogatavojušām sēklām, tas liecina, ka nezāļu ierobežošana nav veikta laikā, kad tas bija iespējams. Šādā gadījumā attiecīgā papuves platība netiks uzskatīta par atbalsttiesīgu. 4. Zaļo joslu vēlāka nopļaušana Zaļās joslas šajā sezonā var nepļaut un saglabāt neskartas līdz nākamā gada 15. martam. Pēc šī datuma apaugumu nopļauj visā joslas garumā un atstāj uz lauka vai sasmalcina.

1. EKO 4 – “saudzējoša lauksaimniecības prakse” atbalsta saglabāšana, ja ziemāju sējums nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ ir jāuzar vai jāpārsēj Ja 2027. gadā plānojāt EKO 4 atbalstam pieteikt ziemāju sējumu, kas ierīkots atbilstoši EKO 4 nosacījumiem, izmantojot minimālo augsnes apstrādi, augsnes joslu apstrādi vai tiešo sēju, bet nelabvēlīgu laikapstākļu vai applūšanas dēļ sējums ir cietis un platība ir jāapstrādā un jāpārsēj, tiesības uz EKO 4 atbalstu var saglabāt, ja pirms pārsēšanas tiek veikti noteiktie pierādījumu fiksēšanas pasākumi. - Ja izmantota minimālā augsnes apstrāde Ja ziemāju pirmssējas augsnes apstrādei izmantota minimālā augsnes apstrāde, EKO 4 atbalsta pamatnosacījumi paredz nepieciešamību iesniegt ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, kas apliecina izmantoto augsnes apstrādes metodi. Šādi fotoattēli parasti tiek uzņemti uzreiz pēc minimālās augsnes apstrādes veikšanas vai pēc sējas. Ja nelabvēlīgu laikapstākļu vai applūšanas dēļ sējums ir cietis un lauku nepieciešams apstrādāt, tostarp apart, pārsēt vai piesēt ar vasarāju kultūraugiem, tad pirms šo darbu uzsākšanas LAD mobilajā lietotnē jāiesniedz paziņojums par ārkārtas apstākļiem un ģeomarķēts fotoattēls, kas apliecina sējuma bojājumus. Tas nepieciešams, lai saglabātu tiesības uz EKO 4 atbalstu. Ja vienā ģeomarķētajā fotoattēlā ir iespējams vienlaikus konstatēt gan izmantoto minimālās augsnes apstrādes metodi, gan nelabvēlīgo laikapstākļu radītos postījumus, papildu fotoattēli nav nepieciešami un pietiekami ir vienā reizē uzņemti fotoattēli. - Ja izmantota tiešā sēja vai joslu apstrāde Ja ziemāju sēja veikta, izmantojot tiešās sējas vai joslu apstrādes metodi, un sējums nelabvēlīgu laikapstākļu vai applūšanas dēļ ir cietis, bet lauku nepieciešams apstrādāt, tostarp apart, pārsēt vai piesēt ar vasarāju kultūraugiem, arī šajā gadījumā pirms darbu uzsākšanas LAD mobilajā lietotnē jāiesniedz paziņojums par ārkārtas apstākļiem un ģeomarķēts fotoattēls, kas apliecina sējuma bojājumus. Šo darbību veikšana pirms lauka apstrādes un pārsēšanas ir būtiska, lai būtu iespējams pamatot ārkārtas apstākļu iestāšanos un saglabāt tiesības uz EKO 4 atbalstu. 2. EKO 6 – “zālāju saglabāšanas veicināšana” atbalsta saglabāšana, ja zālājs cietis dēļ nelabvēlīgiem laikapstākļiem Ja nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ zālājs ir cietis un tā atjaunošanai nepieciešams apstrādāt platību, tostarp apart, lobīt vai izlīdzināt augsni un zālāju pārsēt, tiesības uz EKO 6 atbalstu tiks saglabātas, ja pirms šo darbu uzsākšanas tiks iesniegts paziņojums par ārkārtas apstākļiem. Pirms zālāja aparšanas vai lobīšanas LAD mobilajā lietotnē jāiesniedz paziņojums par ārkārtas apstākļiem jeb nelabvēlīgu laikapstākļu radītajiem postījumiem. Paziņojumam jāpievieno ģeomarķēts fotoattēls, kas apliecina zālāja bojājumus un nepieciešamību to atjaunot. 3. Kādu kultūraugu deklarēt, ja ziemāju sējumu vajadzēs piesēt ar vasarāju kultūraugiem? Ja ziemāju sējums nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ būs cietis un atsevišķās lauka daļās ziemāju kultūraugs būs iznīcis, šīs platības var būt nepieciešams piesēt ar vasarāju kultūraugiem. Piemēram, ziemas rapša sējumā atsevišķās lauka daļās ziemas rapsis ir iznīcis un šīs platības tiek piesētas ar vasaras rapsi. Ja laukā ziemāju un vasarāju sējumu daļas ir skaidri nodalāmas, tās ģeotelpiskajā iesniegumā var deklarēt kā atsevišķus laukus, norādot katrā platībā faktiski audzēto kultūraugu. Piemēram, ja puse lauka saglabāta ar ziemas rapsi, bet otra puse piesēta ar vasaras rapsi, abas platības deklarējamas atsevišķi ar attiecīgo kultūraugu. Ja vasarāju kultūraugs ir piesēts izklaidus visā laukā, platību var deklarēt kā sākotnēji plānoto ziemāju kultūraugu, piemēram, ziemas rapsi. Savukārt, ja pēc piesēšanas vasarāju kultūraugs veido vairāk nekā 50 % no attiecīgā sējuma, platību var deklarēt kā atbilstošo vasarāju kultūraugu. Piemēram, ja vairāk nekā 50 % no sējuma veido vasaras rapsis, platību var deklarēt kā vasaras rapša platību un attiecīgajā gadījumā pieteikt arī saistītajam ienākumu atbalstam par vasaras rapsi. 4. LLVS 7 prasību var izpildīt ar augu maiņu vai kultūraugu dažādošanu Svarīgi atcerēties, ka LLVS 7 prasībai no šī gada ir divas alternatīvas – augu maiņa vai kultūraugu dažādošana. Tādēļ ir pietiekami izpildīt vienu no šīm prasībām. Un, piemēram, ja nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ nav iespējams iesēt plānoto kultūraugu atbilstoši augu maiņas prasībai un tādēļ vienu un to pašu kultūraugu saimniecībā var nākties audzēt arī 4 gadu pēc kārtas, LLVS 7 prasība būs izpildīta, ja saimniecībā tiks nodrošināta kultūraugu dažādošana. Kultūraugu dažādošanas prasības: Ja saimniecībā ir 10–30 ha aramzemes, jāaudzē vismaz divi dažādi kultūraugi, un galvenais kultūraugs nedrīkst aizņemt vairāk par 75 % no kopējās aramzemes platības. Ja saimniecībā ir vairāk nekā 30 ha aramzemes, jāaudzē vismaz trīs dažādi kultūraugi. Galvenais kultūraugs nedrīkst aizņemt vairāk par 75 %, bet divi galvenie kultūraugi kopā – vairāk par 95 % no kopējās aramzemes platības. Īpašs nosacījums kukurūzas audzēšanai LLVS 7 augu maiņas prasības paredz, ka kukurūzu drīkst audzēt ilgāk par 3 gadiem pēc kārtas, ja, sākot ar 2025. gadu, katru gadu kukurūzas laukā iesēj zālāju pasēju vai pēc kukurūzas novākšanas audzē starpkultūru. Zālāju pasēja jāiesēj ne vēlāk kā jūlijā un jāsaglabā vismaz līdz nākamā gada 1. martam. Šī prasība nav jāpiemēro saimniecībām, kuras katru gadu nodrošina iepriekš minēto kultūraugu dažādošanas prasību izpildi. Prasības izpildi Lauku atbalsta dienesta sistēma aprēķinās automātiski.