EJZF projekti

Zivju pārstrādes uzņēmuma “Unda” saules paneļu parks

2022.gada pavasarī zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un “Lauku atbalsta dienests” Rīgas līča krastā, Engurē, atklāja iespaidīgu saules paneļu parku. Projektā uz zemes tika uzstādīti 630 saules paneļi ar kopējo jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos aptuveni 226 300 kWh zaļās elektroenerģijas.

Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers: "Ikviena ar Eiropas Savienības fondu atbalstītā projekta veiksmes pamatā ir stratēģiska pieeja un domāšana ilgtermiņā – vai un kā ieguldītās investīcijas būs noderīgas ne tikai tagad, bet arī pēc daudziem gadiem. Tas ir ceļš, kas ejams soli pa solim – no projekta uz projektu. Bet visa pamatā izaugsme! Prieks, ka SIA “Unda”, kurš ir izcils Lauku atbalsta dienesta sadarbības partneris, veicis ieguldījumu arī tā dēvētajā zaļajā pieejā, domājot par atjaunojamiem resursiem, – uzstādīta saules paneļu elektrostacija. Tā ir tikai viena no aktivitātēm, kas finansēta ar dienesta atbalstu, jo uzņēmums projekta ietvaros iegādājies arī dažādas zivju konservu ražošanai nepieciešamās iekārtas. Gaidām atkal citus projektu pieteikumus."
 

Zvejniecība Baltijas jūrā

To nevar apstrīdēt – teju ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas dzīvo un strādā piekrastē,  ir nodarbināts kādā zvejniecības uzņēmumā vai arī kā citādi saistīts ar zivsaimniecības nozari, savukārt mēs visi patērējam saražoto zivju produkciju.

Šīs nozares ievērojamo lomu un nozīmi tautsaimniecībā uzsver arī Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktora vietniece Karina Pavlova.  Ir pieejami dažāda veida atbalsti - gan kompensācijas, gan investīciju pasākumi.

Investīcijas un mērķtiecīgi novirzītais finansējums sniedz ievērojamu ieguldījumu zvejniecības nozares attīstībā - sniegts atbalsts gan infrastruktūras objektiem, gan iekārtu iegādei, gan arī būvniecībai. Kopš 2014. gada Latvijā ir atbalstītas vairāk kā 400 dažāda veida ieceres un projekti tieši zvejniecības jomā.

Videostāstā uzrunātie nozares pārstāvji atzīst, ka šī brīža situācija nav vienkārša, ir jādomā par izglītību un nozares popularizēšanu. Turklāt, ir nepieciešams saprast un vienoties par to, kāda būs zivsaimniecības jomas attīstības stratēģija valstī - kas ir jāpaveic, lai nozare būtu dzīvotspējīga ilgtermiņā.

SIA “Verģi” vadītājs Ivars Janeks atklāj: “Mūsu lielākais sasniegums ir tas, ka saviem cilvēkiem varam nodrošināt vairāk kā 250 darbavietas. Uzņēmumam tuvojas jau 30 gadi - tas arī ir tas mūsu sasniegums, mūsu veiksmes stāsts.”

 

No zivs līdz gardam produktam – zivju pārstrāde Latvijā

Nozare, kas saņem būtisku Eiropas Savienības atbalstu un ir nozīmīga Latvijas ekonomikā, ir zivrūpniecība.

Laikam ejot, zivrūpniecības un apstrādes joma ir dažādojusies, kļuvusi daudzveidīgāka. Veiksmīgi pārvarētas arī vairākas krīzes situācijas. Šobrīd sortimentā ir dažāda veida produkti, kas tiek piedāvāti gan vietējam, gan arī starptautiskajam tirgum.

Eiropas Savienības Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansējums ir bijis pieejams vairākiem atbalsta veidiem, piemēram, tas ir veicinājis zivrūpnieku dalību dažādās izstādēs, popularizējot produktu starptautiskos tirgos, kā arī palīdzējis modernizēt un pārveidot ražošanas līnijas. Šis pasākumu kopums ir ļāvis mūsu zivju apstrādes uzņēmumiem gūt atzinību un arī iekarot Eiropas un pasaules tirgus nišas. Lauku atbalsta dienestam ir būtiska šo apstrādes uzņēmumu nepārtrauktā attīstība, gatavība paplašināt ražotās produkcijas daudzveidību un saglabāt augsto kvalitāti.

Kā atzīst pieredzes stāsta varoņi – SIA “Karavella” un SIA “Zamelsons”, Latvijas uzņēmēji spēj konkurēt arī pasaules tirgos, bet tam nepieciešamas modernas, augstvērtīgas tehnoloģijas un zināšanas. EJZF atbalsts ir iespēja, lai šie uzņēmumi varētu turpināt strādāt arī mainīgajos ekonomiskajos apstākļos.

Andris Bite: “Šobrīd mēs esam līdzvērtīgi spēlētāji starptautiskajā tirgū. Visu laiku ģenerējam jaunas idejas, kuras virzīt tālāk. Man patīk tas ko mēs darām, ko mūsu komanda spēj sasniegt, patīk redzēt, kā jaunie speciālisti aug, attīstās un kļūst arvien spēcīgāki un zinošāki.”

 

Akvakultūra – nozare ar skatu nākotnē!

Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta direktors Rinalds Vācers skaidro, ka akvakultūras nozari var iedalīt divās apakšnozarēs. Viena ir dīķsaimniecības, kurām ir raksturīga tradicionāla zivju audzēšana dīķos. Otra – ir recirkulācija jeb nākotnes akvakultūra, kas paredz zivju audzēšanu slēgtās ēkās un baseinos.

Eiropas Savienības atbalsts – gan platību maksājumi, gan investīcijas - tiek mērķtiecīgi novirzītas akvakultūras nozarei.  Nākamajos gados finansējuma apjoms šai nozarei palielināsies, jo ir vērojama liela interese no uzņēmēju puses par modernajām zivju audzēšanas sistēmām un inovācijām.

Dienestam ir gandarījums par tām dīķsaimniecībām, kas turpina nodarboties ar zivju audzēšanu dīķos, kas mums Latvijā ir tradīcijām bagāta joma un veido labi atpazīstamo mūsu zemes ainavu ar ūdenstilpnēm. Un, protams, ir prieks par jaunajiem uzņēmējiem, kas ievieš jaunās un modernās tehnoloģijas, realizē veiksmīgus projektus un īsteno eksportu ārvalstīs.

Video stāta varoņi - SIA “Zive” un SIA “Blue Circle” vadītāji - atzīst, ka viņiem ir svarīgi, lai akvakultūras nozare kā tāda pastāvīgi attīstītos, un viņu piemērs parādītu, ka šai jomai ir nākotne Latvijā. Bet pašiem vislielāko gandarījumu dod sakārtotās vides sajūta un atzinīgie vārdi no cilvēkiem.

 

LEADER - piekrastes teritorijas attīstībai

Kas ir LEADER? Tā ir Eiropas Savienības atbalstīta iespēja īstenot savas idejas laukos! Lauku atbalsta dienesta LEADER pasākumu daļas vadītāja Zane Jakušenoka uzsver, ka LEADER mērķis ir veicināt piejūras teritorijas ekonomisko izaugsmi -  sniegt atbalstu vietējām kopienām, biedrībām un arī zivsaimniecības nozarē strādājošiem, visiem kopā veicinot piekrastes teritorijas attīstību.

Būtiski, ka iniciatori šīm aktivitātēm ir vietējie iedzīvotāji, kuriem rūp teritorijas attīstība, infrastruktūras uzlabošana vai kādas inovatīvas uzņēmējdarbības idejas īstenošana. Pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji, lauksaimnieki, zivsaimnieki - visi aktīvie cilvēki kopā īsteno pārmaiņas!

Šādā darbā tiek uzlabota un sakārtota apkārtējā vide. Tā kļūst pieejamāka gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī visai Latvijas sabiedrībai kopumā. Tā ir iespēja kādam izveidot savu uzņēmumu, kādam attīstīt jaunu, inovatīvu nozari un radīt darbavietas. Palikt un saimniekot šajā piekrastes teritorijā!

Zvejniecības uzņēmums SIA “Ervils” un Lapmežciema muzeja pārstāve stāsta par savu pieredzi īstenojot projektus ar LEADER atbalstu vietējā teritorijā. Ieklausieties!

 

Mazjūras zvejnieki

Kas ir mazjūras zvejnieki? Tie ir piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejnieki, kuri saglabā un popularizē piekrastes zvejas tradīcijas.

Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta direktors Rinalds Vācers atzīst, ka iespēja zvejot piekrastē Latvijā ar katru gadu kļūst aizvien sarežģītāka tomēr mazjūras zvejnieki joprojām un neatlaidīgi turpina jau izsenis iesākto - zvejo zivis piekrastē.

Kā stāsta paši mazjūras zvejnieki: “Tas ir visu mūsu, Latvijas cilvēku, interesēs, lai mēs tādi būtu un tā zivtiņa būtu pieejama cilvēkiem. Zvejnieks, piekrastes zvejnieks ir tāds kā pēdējais “mohikānis” - izdzīvotājs. Bet lielākais sasniegums ir tas, ka mēs esam kopā. Gandarījumu sniedz šis darbs zvejniecībā - tas ir mūsu dzīvesveids”.

 

Zivsaimniecība Latvijā

Zivsaimniecības nozare Latvijā ir piedzīvojusi gan kāpumus gan kritumus, bet tā turpina mērķtiecīgi attīstīties. Tam ir nepieciešams gan Eiropas Savienības, gan arī valsts atbalsts. Par atbalsta pasākumiem un situāciju zivsaimniecībā Latvijā skaties raidījuma “Atspēriens izaugsmei” sižetā 2019.gada oktobrī.

  

Pāvilostas ostas pārvalde

Pāvilosta ir zvejas osta un jahtu piestātne, kas EJZF pasākuma "Zvejas ostas un izkraušanas vietas" ietvaros veic mola pagarināsanu, lai nodrošinātu piekļuvi kuģiem ar lielāku iegrimi un kravnesību.

  

SIA "Baņķis"

Kuivižu ostā SIA "Baņķis" sadarbībā ar biedrību "Kuivižu zvejnieku apvienība" EJZF ietvaros ir uzbūvējusi divas noliktavas - zvejas rīku un zvejas produktu uzglabāšanai, iegādājusies atvēsināmos konteinerus, kā arī plāno zivju miltu ražošanas rūpnīcas būvniecību.

 

Zvejnieku saimniecība "Kaija"

Jānis Pētermanis ir lielākais piekrastes zvejnieks Pāvilostā un vairāku gadu garumā īstenojis daudzus projektus ar EJZF atbalstu - kuģu modenizācijai, saldētavas, ledus ģeneratora un zivju pārstrādes iekārtu iegādei, ražošanas ēkas būvniecībai, saules paneļu iegādei un transporta iegādei, lai produkciju piegādātu pircējiem.

 

SIA "Skrunda"

SIA “Skrunda” turpina karpu audzēšanas tradīcijas Skrundas zivju dīķos. Laika gaitā vairākkārt mainoties uzņēmumu nosaukumiem, ar zivsaimniecību te darbojas jau kopš 1947. gada. Pašlaik tiek apsaimniekoti 70 zivju dīķi, kopējā platība ir aptuveni 500 hektāru. Uzņēmums specializējies karpu pilna cikla audzēšanā – no mazuļiem līdz pieaugušām tirgus zivīm.

 

 

LAD izmanto sīkdatnes tehniskās darbības nodrošināšanai, lai veicinātu mūsu tīmekļa vietnes un pakalpojumu precīzu darbību. Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas tīmekļa vietnes funkcionalitātei, tāpēc tās tiek iestatītas automātiski. Tīmekļa vietne papildu izmanto analītiskās sīkdatnes, lai veiktu analīzi un uzlabotu tīmekļvietnes darbību.

Jūs varat apstiprināt vai noraidīt LAD sīkdatnes, noklikšķinot uz blakus esošajām pogām. Plašāku informāciju skatiet mūsu Sīkdatņu politikā.